Grīdas materiālu ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti
Mūsdienu cilvēku spraigais dzīves ritms lielākoties ir saistīts ar uzturēšanos iekštelpās (kā birojā, tā mājās). Tas liek aizdomāties par to, cik labvēlīga veselībai ir mūsu mājokļu gaisa kvalitāte. Jau 1984. gadā Pasaules Veselības organizācija vērsa sabiedrības uzmanību uz to, ka līdz 30 % no jaunbūvēs vai tikko atjaunotās ēkās iekštelpu gaiss ir piesārņots. Novērojumos tika konstatēts, ka šādu «slimu māju» iemītnieki sūdzas par tādām neirotoksiskām vai vispārējām veselības problēmām kā acu, deguna, rīkles un ādas kairinājums, zema imunitāte, kā arī dažādām alerģiskām reakcijām un ātru nogurdināmību.
Viens no šo veselības problēmu iemesliem ir emisijas, ko rada būvmateriālu relatīvais mitrums un ķīmiskais sastāvs. Latvijā celtniecībā visbiežāk tiek izmantots portlandcements ar augstu pH>13 līmeni. No šādiem izejmateriāliem projektēts betons pie augsta relatīvā mitruma veido ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā gaisā nonāk kancerogēnas vielas. Turklāt cementa smilšu maisījums melnās grīdas izbūvei visbiežāk tiek sagatavots objektā, un cementa īpatsvars tajā var būt lielāks, nekā tas ir nepieciešams, bet betona vide – attiecīgi vēl sārmaināka. Pat gadījumos, kad būvmateriāli ir iekļauti M1 klasē, palielināta mitruma ietekmē un saskarē ar citiem būvmateriāliem, kuru pH līmenis ir virs 13, tie kļūst toksiski. Situāciju sarežģī grīdas segumi, kas tiek līmēti tieši uz betona virsmas. Starp šīm divām materiālu kārtām rodas ūdens tvaikus necaurlaidīga vide – ideāla vieta sārmu ķīmiskai reakcijai ar līmvielām, kuras rezultātā praktiski uzreiz pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā sāk izdalīties butanols, alkaloīdi un gaistošas organiskās vielas.
Daudzu valstu zinātnieki ir pētījuši pH līmeņa ietekmi uz betona fizikālām un ķīmiskām īpašībām. Arī Latvijā ir veikti pētījumi par sārmu ķīmisko reakciju, ko betona tiltu konstrukcijās izraisa portlandcementa,pildvielu un piedevu sastāvā esošie sārmi. Mitruma un sārmu reakcijas rezultātā tajā veidojas gēlveidīga masa, kas no iekšpuses sāk plēst betonu, veidojot mikro plaisas, kurās var iekļūt ūdens un temperatūras iespaidā turpināt bojāt betona konstrukcijas.
Savukārt Saint-Gobain Weber zinātniskajā centrā tika veikti pētījumi par to, kā sārmainās vides un mitruma ietekmē betons maina ķīmisko sastāvu. Šajā gadījumā pētījumu objekts bija grīdas segumu līmju un betona savstarpējās reakcijas ar un bez 5 mm biezas izlīdzinošās kārtas ar H<11 līmeni pie dažādiem relatīvā mitruma rādītājiem un to rezultātā radušās emisijas.
Kā liecina pētījuma rezultāti, ja starp betonu ar pH>13 un grīdas segumu ir ieklāta 5 mm bieza izlīdzinošā kārta ar pH<11, ķīmiska reakcija grīdas konstrukcijās nenotiek, jo līmvielām nav tiešas saskares ar betonā esošajiem sārmiem. Izlīdzinošās kārtas aizsargājošās īpašības saglabājas arī pēc 10 gadiem. Pat tad, ja betona relatīvais mitrums ir 91%. Tomēr pārsniegt šos relatīvā mitruma rādītājus nav ieteicams.
Gadiem ilgu pētījumu rezultātā Saint-Gobain Weber darbinieki ir izstrādājuši dažādus grīdas izlīdzinošos maisījumus kā Weber.floor 110 Fine, Weber.Vetonit 3100 un Weberfloor 200 Rapid, kas ir izmantojami konkrētiem līmējamiem grīdas materiāliem: linolejam, mīkstiem grīdas segumiem un PVC. Šo produktu sastāvā esošais PH līmenis nepārsniedz minētos 11%.
Pārklāt betona grīdu ar 5mm grīdas izlīdzinošo kārtu, kuras pH<11, ir izdevīgs risinājums, ja ekonomisku apsvērumu dēļ būvnieki nevar iegādāties dārgu un kvalitatīvu betonu.
Tā ir iespēja pasargāt ēku iedzīvotājus no veselībai kaitīgiem izgarojumiem, neatsakoties izmantot lētu vietējā ražojuma cementu – apvienot ekonomisko izdevīgumu, neriskējot ar ēkas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Īpaši aktuāli tas ir tādos publiskos iepirkumos kā skolas un bērnudārzi, kuros vienlīdz svarīgi ir ievērot augstas dzīves kvalitātes prasības un ekonomiju. Šis risinājums būtu jāpatur prātā gan arhitektiem un attīstītājiem, lai laikus novērstu potenciālās problēmas un ieprojektētu grīdas konstrukcijās 5 mm biezu izlīdzinošo kārtu, gan tiem privātmāju īpašniekiem, kas savu dzīves vidi vēlas veidot veselībai nekaitīgu.
Kas liecina par to, ka Jūsu betona grīdas konstrukcijai nepieciešama izlīdzinošā kārta?
Lai izvairītos no emisijām, nepieciešams betons ar pH<11 vai aizsargkārtu starp betonu ar pH>13 un līmējamiem grīdas materiāliem. Tātad pirmais, kas ir jānoskaidro no būvmateriālu datu drošības lapas, kāds ir betonā izmantotā cementa sārmu saturs.
Baltijas reģiona valstīs ražotais un visbiežāk būvniecībā izmantotais cements ir ļoti sārmains, tā trikalcija alumināta koncentrācija pārsniedz ieteicamo normu līdz pat 10 reizēm. Tātad betona grīdām, kuru sastāvā ir izmantots mūsu reģionā ražots cements, būtu nepieciešama papildus grīdas izlīdzinošā kārta.