Mājas būvēšana ar FIBO

Bloki pamatu, ārsienu un iekšsienu un citu nesošo konstrukciju izbūvei. FIBO ir pieprasītākais materiāls divstāvu un trīsstāvu ēku būvniecībā
Pamati
Ir labi zināma patiesība, ka uz slikti būvētiem pamatiem kārtīgu ēku neuzbūvēsi, jo pamati ir būtiska ēkas pamatkonstrukcija un pret to izbūvi nedrīkst attiekties vieglprātīgi. Pamatu risinājumi ir dažādi, un izvēle jāveic projektētājam atkarībā no augsnes veida, būvējamās ēkas lieluma un materiālu izvēles. Mazāku ēku (privātmājas, rindu mājas, dvīņu mājas un mazākas daudzdzīvokļu mājas) gadījumā visizplatītākie ir lentveida pamati.
Pamatu pēda
Pamatu pēda parasti tiek izgatavota no betona. Privātmājām pēdas platums parasti ir no 500 mm līdz 700 mm. Ja aptuveni pusmetru plata pēda ir pietiekama, lai noturētu sienu slodzi, tad ir lietderīgi betona pēdu aizstāt ar Fibo pamatu pēdas blokiem. Tādā gadījumā nav nepieciešams būvēt veidņus vai veikt apjomīgus betona darbus. Pietiek ar pamatnes tranšejas apakšas blīvēšanu un blīvētajā pamatnē Fibo pamatu pēdas bloku uzstādīšanu. Fibo pamatu pēdas blokus mūrē cieši vienu pret otru un vertikālajā šuvē javu nelieto, uz bloka esošo iedobi armē un betonē. Armēšanai var izmantot 10-16 mm armēšanas stieņus. Parasti pietiek ar to, ka garenvirzienā ieliek 3 stieņus, bet šķērsvirzienā stieņa solis varētu būt 30-40 cm. Izmantojot Fibo pamatu pēdas bloku, betona izmaksas ir salīdzinoši nelielas, tāpēc ir viegli betonēšanai izmantot gatavu sauso betonu Weber S-100, kam patēriņs ir aptuveni 6 L (12 kg) uz bloku.
Vienkāršs padoms – ja ārējās nesošās sienas izbūvei tiek izmantoti Fibo 3/200 mm bloki (spiedes izturība 3 MPa), tad parasti tas pats bloks ir piemērots arī pamatu izbūvei. Biezāku un stiprāku (piemēram, Fibo 5/300) nav nepieciešams izmantot, lai gan objektos šāds risinājums ir bieži sastopams.
Pamati no Fibo blokiem tiek mūrēti kā parastā Fibo siena, taču tomēr ir dažas atšķirības un ieteikumi. Pirmais ieteikums ir biežāk nostiegrot pamatu mūri un iestrādāt armējumu katrā otrajā horizontālajā šuvē, t.i. ik pēc 40 cm. Iemesls ir tāds, ka tas palīdz izturēt spiedienu, ko rada atkārtota piepildīšana ar augsni, tādējādi novēršot iespējamās plaisas. Stiegrojumam ir labi piemērota bi-armatūra, kas mūrēšanas gaitā tiek ievietota horizontālajās šuvēs javas slānī. Vēl viens ieteikums ir pamatu pēdējo rindu mūrēt no Fibo U-veida blokiem, kuru platums ir tāds pats kā parastajiem blokiem. U-veida blokus mūrē cieši savā starpā tā, lai pamatnes augšējā malā pa visu perimetru izveidotos “josla”, kas tiek armēta un betonēta. Armēšanai parasti pietiek ar 2-3 armatūras stieņiem, kuru diametrs ir 8-12 mm, un betonēšanai ir piemērots betons weber S-100. U-veida bloku priekšrocība salīdzinājumā ar betona jostu ir tā, ka nav nepieciešams veidot atsevišķus veidņus un betona patēriņš ir ievērojami mazāks. Tas savukārt padarīs būvniecību vienkāršāku un ātrāku.
Ārējās un iekšējās sienas
Mūsu klimata apstākļos viens no piemērotākajiem ārējās sienas veidiem ir siltinātā Fibo siena. Lai iegūtu siltumizolējošu sienu, nav lietderīgi izmantot platu bloku – bloks ir tikai mūra materiāls un siltuma izolāciju nodrošina ar siltumizolācijas materiālu (EPS, fasādes vate, PIR utt.). Slāņaina mūra siena ar siltumizolāciju darbojas vislabāk arī būvfizikas ziņā – aukstā ziemā gan zemās gaisa temperatūrās, gan rasas punkts paliek siltinājuma ārējās dienas daļā, nevis mājas nesošajā konstrukcijā.
No Fibo blokiem veidotu ārsienu siltināšanai der visi Igaunijas tirgū piedāvātie siltumizolācijas materiāli – fasādes vate, EPS, XPS, PIR, PUR, Fenols u.c. Siltumizolācijas izvēle un biezums ir atkarīgs no ārsienas risinājuma (plānā apmetuma sistēma? ķieģelis? dēļu apdare? u.c.) un vēlamās sienas siltumvadītspējas. Ārsienu siltumvadītspēja U varētu būt U ≤ 0,20 W/m²K – jo mazāks U skaits, jo labāka ir sienu siltumnoturība. Viens no izplatītākajiem ārsienu risinājumiem ir 200 mm Fibo 3 MPa bloka mūra siena + siltinājums 200 mm EPS 60 – šādas sienas siltumvadītspēja ir U = 0,14 W/m²K. Izmantojot biezāku siltinājumu un/vai biezāku bloku, sienas siltumnoturība palielinās.
Iekšējās sienas
Iekšējās sienas tiek iedalītas nesošajās un nenesošajās sienās. Nesošās sienas galvenokārt ir paredzētas starpstāvu paneļu vai siju atbalstam. Nesošo sienu minimālais platums ir 200 mm un bloka izvēle ir atkarīga no tā, vai paneļi balstās uz sienu tikai no vienas vai divām pusēm, no attāluma starp sienām, aiļu skaita un izmēra. Paneļu atbalsta virsmu var veidot no Fibo U-veida blokiem, kas tiek armēti un betonēti. Nenesošo starpsienu izbūvei izmanto 100 un 150 mm iekšsienu blokus. Šiem blokiem ir pietiekama skaņas izolācija un ugunsdrošība un uzmūrētās sienas ir pietiekami stipras, lai pie tām piestiprinātu skapjus un plauktus. Jo platāks un ar lielāku īpatnējo svaru sienas bloks ir, jo labāka kļūst skaņas izolācija un ugunsdrošība. Nosakot sienas augstumu, ir jāņem vērā sienas slaiduma prasības, kas ir H/b ≤ 27 jeb no 100 mm bloka var būvēt līdz 2,7 m augstu sienu.
Tie ir vispārīgi pamatnoteikumi/ieteikumi bloku izvēlei būvējot māju, bet vienmēr būvinžinierim ar stiprības aprēķinu ir jāpārbauda sienas nestspēja.
Vienstāvu māja: Vienkāršu, vienstāvu māju, kuras sienas augstums ir aptuveni 2,5 - 3,0 m un nesošo sienu attālums ir 6 m robežās, parasti var būvēt no 200 mm bieziem Fibo 3 un Fibo 5 blokiem.
Pusotrstāvīga māja: Lielākoties 200 mm Fibo 3 un Fibo 5 bloki ir piemēroti arī 1,5 stāvu māju būvniecībai. Tomēr, ja pirmā stāva nesošās sienas atrodas tālāk par 6 m viena no otras, drošības ziņā sākotnējo projektā vajadzētu paredzēt ar 250 mm biezu bloku.
Divstāvu māja: 200 mm Fibo 3 un Fibo 5 bloki parasti ir piemēroti arī mazāku divstāvu māju būvniecībai. Savukārt, ja nesošo sienu attālums pārsniedz 6 m un logu platums ir >2,5 m, tad pirmajā stāvā uzreiz būtu vērts rēķināties ar 250 mm bloku. Otrā stāva izbūvei var derēt 200 mm bloki.
Trīsstāvu māja: Trīsstāvu mājas sienas var plānot tā: pirmais stāvs 300 mm, otrais stāvs 250 mm, bet trešais 200 mm biezuma bloki.
Sienu izbūve
Fibo bloku rievu savienojums ļauj blokus mūrēt ar vertikālo šuvi un bez mūrjavas. Bloki savā starpā ir cieši jāsabīda, veidojot vertikālo šuvi. Horizontālo šuvi var mūrēt gan ar dalītu (šuve ar gaisa spraugu), gan ar pilnu šuvi, un mūrēšanas veidu būtu jāparedz projektētājam. Tomēr arī šajā gadījumā ir daži ieteikumi: 1-2 pēdējās bloka kārtas zem starpstāvu pārsegumu varētu mūrēt ar pilnu šuvi, jo tur var būt lielāka koncentrētā slodze (piemēram, sija), un tādā gadījumā pilna šuve palīdz slodzi labāk pārnest uz sienas un sadalīt uz mūra. Bloku mūrēšanai ir piemērota mūrjava weber M100/600.
Mūrēšanas gaitā visas sienas ir jāarmē. Armēšanai vislabāk piemērota ir bi-armatūra, kas jāiestrādā vismaz katrā piektajā šuvē, t.i., 1 armētā šuve uz katru augstuma metru. Mūris noteikti ir jāarmē virs pirmās bloku rindas un zem pēdējās bloku rindas, pārējās sienas daļā (kā jau minēts) – vismaz katra piektā šuve. Ja sienā iedarbojas lielas slodzes vai siena ir augsta un gara un tajā ir daudz aiļu (logu, durvju), ieteicams armēt biežāk, piemēram, katru trešo šuvi. Sākot no 200 mm biezuma bloku sienas šuvē ir jāiestrādā 2 rindas bi-armatūras. Lai gan no 100 un 150 mm blokiem nesošās sienas netiek mūrētas, arī šīs sienas mūrēšanas laikā ir jāarmē, un abu bloku sienas biezumu gadījumā katrā ceturtajā šuvē ievieto 1 rindu bi-armatūras.
Fibo bloka salizturība
Būvniecība ziemas apstākļos
Ziemas apstākļos ir spēkā visi iepriekšminētie ieteikumi, tikai mūrēšanai jāizmanto ziemas mūrjava weber M100/600 Ziemas, kuras pielietošanas temperatūra ir līdz -10 ⁰ C. Maisījums jāiejauc ar siltu ūdeni un ne pārāk daudz vienā reizē, lai varētu mūrēt ar pēc iespējas siltāku maisījumu. Apsarmojušus un apledojušus blokus mūra darbos nedrīkst izmantot.
Aiļu pārsegšana
Sienās esošo aiļu pārsegšanai var izmantot dažāda platuma un garuma Fibo pārsedzes, kuru platuma un augstuma izmērs ir tāds pats kā blokiem. Pārsedzes ir armēti izstrādājumi un paredzēti līdz 2,5 m aiļu pārsedzei. Ja loga vai durvju aile ir lielāka, tad parasti izmanto betona pārsedzi. Pārsedzes balsta virsmas garums ir atkarīgs no atvere izmēra, ja ailes atvere ir platāka par 1,5 m, tad pārsedzei ir jābalstās uz mūri vismaz 25 cm garumā katrā ailes pusē. Mazākām ailēm atbalsta virsma var būt vismaz 12-13 cm katrā ailes pusē. Mūrēšanas laikā jāseko, lai zem pārsedzes paliktu vesels bloks, nevis saīsinātās bloku daļas. Vesels bloks vienmērīgāk sadala slodzi no pārsedzes uz mūri, tādējādi mazinot plaisu veidošanās iespēju.
Apkopojot visu iepriekš minēto, var teikt, ka mūra māja ir drošs ieguldījums ilgtermiņā ar augstu ugunsdrošības klasi un labāku cenu otrreizējā tirgū. Labi un pamatīgi izstrādāts projekts ir pamats laba gala rezultāta sasniegšanai. Nepietiek tikai ar arhitektūras rasējumiem, svarīga ir arī konstruktīvā daļa. Pamatojoties uz to, var saņemt būvniecības piedāvājumus, kas ir savstarpēji salīdzināmi, un būvniekam, vadoties no tā, ir labi un droši būvēt. Papildus labi izveidotam projektam un materiālu izvēlei būtiska loma ir būvniecības kvalitātei, jo nepareiza vai slikta labu materiālu izmantošana nenodrošina rezultātu gaidītā līmenī.