Svarīgākais par balkona hidroizolācijas materiāliem un procesu
Mūsdienās tirgū hidroizolācijas materiālu piedāvājums ir ļoti plašs, tādēļ pastāv nopietns risks iegādāties ko tādu, kas nav paredzēts izmantošanai uz balkoniem un terasēm – piemēram, iekštelpām paredzētus materiālus.
Weber balkonu un terašu hidroizolācijai piedāvā divus produktus – sauso minerālas bāzes būvmaisījumu weber.tec 824 un uz dispersijas bāzes veidotu gatavo hidroizolācijas mastiku weber.tec 822.
Projektos, kur zem terases atrodas dzīvojamās telpas (vietas, kur ziemā ir temperatūru atšķirība), noteikti jāizmanto elastīgā minerālās bāzes hidroizolācija, jo tā nosedz betona plaisas līdz 0,75 mm.
weber.tec 824 ir rūpnieciski ražots būvmaisījums uz minerālu bāzes, kuru sajaucot ar ūdeni tiek iegūta elastīga hidroizolācijas mastika. Pēc sacietēšanas tā veido gandrīz absolūti ūdensnecaurlaidīgu, elastīgu slāni, kas nosedz arī plaisas un ir salizturīgs. Paredzēta lietošanai uz horizontālām un vertikālām virsmām. Materiālu var izmantot pagrabos, ēku pamatos, arī ūdenstilpēs, rezervuāros un peldbaseinos. Materiāls ir vienkārši un ātri iestrādājamas, ar labu adhēzijas spēju un videi draudzīgs, jo ražots uz minerālu bāzes.
Ja zem balkona vai terases nav dzīvojamo telpu, var izmantot arī dispersiju bāzes gatavo mastiku weber.tec 822. Tā ir gatava lietošanai, elastīga, šķidras konsistences hidroizolācijas mastika ar normālām sacietēšanas īpašībām. Pēc sacietēšanas veido ūdensnecaurlaidīgu, salizturīgu kārtu. Paredzēta lietošanai mitrās un sevišķi mitrās telpās, bet šajā gadījumā to var izmantot arī uz balkoniem un terasēm.
Nepieciešams sagatavot virsmu
Visi darbi jāveic noteiktā kārtībā, strikti ievērojot to secību un citus nosacījumus. Ja tos neievēro, drīz vien radīsies problēmas.
Ja ir paredzēta balkona vai terašu grīdas pārklāšana ar hidroizolāciju, ir jāsagatavo pamatne. Ekspluatācijā esošām konstrukcijām vispirms jānoņem segums, tad jāveic pamatnes gruntēšana, pēc tam jāizlīdzina virsma, lai tā līdzinātos jaunai, un reizē jāizveido nepieciešamais slīpums, ja tāda nav.
Izlīdzināšanai labi noder, piemēram, ātri cietējošais betons weber S-30. To uzklāj 1–3 cm biezā slānī uz vecās pamatnes. Tas atjauno virsmu un sagatavo to hidroizolācijas uzklāšanai.
Nereti problēmas sagādā savulaik balkona vai terases grīdā iestrādātais ruberoīds. Turklāt diezgan bieži tas nav noplēšams. Šādā situācijā vienīgā izeja ir veidot jaunu betona slāni, izmantojot jau minēto betonu weber S-30 vai līdzīgu materiālu. Nepieciešamais slāņa biezums ir 3 cm, turklāt speciālisti iesaka šajā slānī iestrādāt arī metāla armatūru. Pēc sacietēšanas var klāt hidroizolāciju, līdzīgi kā uz jaunām virsmām.
Jāatceras, ka bez hidroizolācijas iztikt nevar. Mūsdienās nav tādu vielu, kas ļautu nodrošināt ūdens necaurlaidību bez hidroizolācijas materiālu palīdzības. Īpaši tas attiecas uz balkoniem, terasēm un citām atklātām būvēm.
Hidroizolācijas procesa specifika
Jaunbūvēs pirms hidroizolācijas nav nepieciešama balkona virsmas gruntēšana. Tās vietā var izmantot tīru ūdeni, ar ko nomazgā betona virsmu. Pēc neilga laika, kad pamatne ir nedaudz apžuvusi (ne slapja, ne sausa, bet «zīdaini mitra»), klāj hidroizolāciju, jo tad tā vislabāk iesūcas virsmā un noblīvē to.
Ja izmanto minerālu bāzes sauso hidroizolāciju, vispirms nepieciešams to pagatavot, ievērojot ražotāja doto tehnisko instrukciju. Taču pagatavošanas process nav sarežģīts – sauso maisījumu maisot izšķīdina, kamēr rodas viendabīga, šķidra java bez sabiezējumiem. Hidroizolācijas uzklāšana nav sarežģīta, taču svarīgi ievērot vairākus nosacījumus: ieteicams iestrādāt perimetra lentes, kas neļaus mitrumam iesūkties konstrukcijā caur stūriem un salaiduma vietām. Hidroizolācijas uzklāj ar rupju suku.
Ir jāņem vērā vairāki ierobežojumi, jo hidroizolācijas darbu veikšanu ietekmē laikapstākļi. Piemēram, ļoti karstā laikā ar hidroizolāciju nevar strādāt, jo tai ir ļoti svarīgs pareizs žūšanas process. Ja žūšana notiek pārāk strauji, hidroizolācijas slāņa virspusē izveidojas cieta garoza, savukārt zem tās esošais slānis vairs nežūst. Tāpēc pārklājamās virsmas jāpasargā arī no tiešiem saules stariem.
Optimālākie laikapstākļi hidroizolācijas uzklāšanai – apmācies laiks, bet bez lietus.
Kad pirmais slānis ir nožuvis, var klāt otro slāni – vienīgi perpendikulāri pirmajam. To dara tādēļ, lai aiztaisītu iespējamās poras.
Kvalitatīvi jāizolē stūri un salaiduma vietas
Balkonu hidroizolācijā visvairāk problēmu parasti rodas stūros, deformācijas šuvēs (ja tādas ir), pie notekcaurulēm un margu stiprinājuma vietās. Bieži pieļauta kļūda ir stiprinājumu likšana pēc hidroizolācijas un pārējo darbu veikšanas. Šādā gadījumā ūdenim tiek radīts ceļš uz balkona un arī uz visas ēkas konstrukciju.
Lai novērstu iespējamu ūdens iesūkšanos, balkona stūrus un salaiduma vietas ar ēku nepieciešams noklāt ar šim nolūkam paredzētām kvalitatīvām lentēm. Pirms darbu uzsākšanas jāizpēta projekts, jāizplāno, kad, kur un kā tiks piestiprinātas notekcaurules un norobežojošās konstrukcijas. Vietās, kur tās paredzēts stiprināt, vispirms jāizurbj caurumi. Tikai pēc tam var klāt hidroizolāciju. Pēc tās nožūšanas var šajās vietās likt dībeļus un uzstādīt notekcaurules, margas un citu aprīkojumu. Ja margas vai notekcaurules tiks piestiprinātas no balkona apakšas, šis nosacījums nav aktuāls.
